Dalībnieki
Kā festivāla dalībniekus mēs esam aicinājuši pieredzes bagātus Latvijas un ārvalstu kolektīvus, folkloras kopas, kas savā ilggadējā darbībā izkopuši attiecīgos rituālus, padziļināti izzinājuši tos un ir gatavi dalīties tajos ar Jums.
Andris Kapusts
festivāla vadītājs
https://www.facebook.com/andris.kapusts/
Latvijas Folkloras biedrības vadītājs. Organizē un vada tradicionālos svētkus, folkloras festivālus, Tradīciju skolu un citus pasākumus. Ir vadītājs četrām folkloras kopām Rīgā, Katlakalnā, Ogrē un Mālpilī.
Folkloras kopa “Delve”
Vidrižu pagasta folkloras kopa “Delve” ir rituālu pieredzes bagāts kolektīvs, kas jau kopš 2001.gada vada cilvēka mūža godu, Saules gadskārtas un citus rituālus. Kopas mājvieta atrodas senā līvu novada Metsopole teritorijā, un savā darbībā delvīši aktīvi godina un kopj seno līvu mantojumu. Šogad festivālā “Delve” veidos līvu Uguns mātes godināšanas rituālu, noslēdzot festivāla skatuviskos notikumus un pārejot uz norisēm pie dalībnieku un apmeklētāju kopīgā ugunskura.
Tartu folkloras klubs “Maatasa”
https://tartufolk.ee/folklooriklubi-maatasa/
Tartu folkloras klubs Maatasa sāka pulcēties 2013.gadā un specializējas Dienvidigaunijas folkloras dažādās formās – dziesmās, dejās, tautas pasakās, instrumentos un tradicionālajā apģērbā. Grupas repertuārā ir gan senākas, gan jaunākas dejas, tradicionālās rūnu dziesmas, kā arī dziesmas un melodijas par mīlestību un sadzīvi no 19. un 20.gadsimtiem. Folkloras klubā ir ap 40 biedru, no kuriem visi dzied, spēlē mūzikas instrumentus un dejo tradicionālās dejas. Maatasa vārdu var saprast divējādi: igauņu valodā vārds „maatasa“ nozīmē „piezemēts“, kas norāda uz grupas pievēršanos autentiskai, tradicionālai folklorai. Taču to var interpretēt arī kā „līdz putekļiem“, atsaucoties uz to, kā grupa iekļauj savu redzējumu un idejas tradicionālajās dziesmās un melodijās.
Festivālā Maatasa veiks divu nozīmīgu pavasara svētku – Paastumaarjapäev (25.marts) un Jüripäev (23.aprīlis) rituālus. Paastumaarjapäev ir sieviešu diena, tajā nebija jāstrādā, un sievietes svinēja šo dienu, ciemojoties viena pie otras, un dodoties uz krogu. Šī diena iezīmē pavasara sākumu, un tai ir daudz tradīciju un rituālu, piemēram, upurēšana un nākotnes zīlēšana. Jüripäev bija vīriešu, īpaši ganu diena. Šo svētku svarīga sastāvdaļa bija dažādi rituāli lopu pasargāšanai no vilkiem.
Mālpils folkloras kopa “MĀLIS”
https://www.facebook.com/maalpilsmaalis/?locale=lv_LV
Mālpils Folkloras kopa "Mālis" misija ir apzināt, popularizēt un uzturēt dzīvu latviešu dzīvesziņu mūsdienu sabiedrībā. Kopa apgūst un izpilda tradicionālās tautasdziesmas, rotaļas, stāstus, muzicēšanu, dejas un citus izpausmes veidus. Dalībnieku skanīgās un saskanīgās balsis lieliski izpaužas krāšņajās saucamajās dziesmās un gavilēšanās. Gandrīz katrs kopas dalībnieks spēlē kādu mūzikas instrumentu, veidojot īpaši kolorītu kapelas kopskaņu.
Kopa organizē un svin tautas tradicionālos gadskārtu svētkus un ģimeņu godus – krustabas, bedības, kāzas. “Mālis” izveidojis un uztur savu īpašo svētvietu “Saules vārtu kalnu”. Kalnā tiek svinēti saules svētki, kā arī cilvēka dzīves cikla godi.
Gudenieku suiti
https://suiti.lv/gudenieku-suiti/
Etnogrāfiskais ansamblis “Gudenieku suiti” dibināts 1965. gadā, kad uz Gudeniekiem pēc skolas beigšanas bija atnākusi strādāt jaunā skolotāja Lidija Jansone. 2025. gadā ansamblis atzīmē savu 60 gadu jubileju un vienīgā ansambļa vadītāja ir Lidija Jansone. Tagad tajā dzied arī pirmo ansambļa dalībnieču bērni un mazbērni. Gan pati vadītāja, gan ansamblis repertuāru apguvuši tiešā mantojuma ceļā. Jaunie dziedātāji pamazām pārņem iepriekšējās paaudzes teicēju un locītāju kuplo dziesmu pūru, un dziedāšanas prasmes kopā ar suitu tērpa valkāšanas tradīcijām. Slavenākā dziesmu daļa ir saistīta ar suitu burdonu – īpašu dziedāšanas manieri ar saucējiem, vilcējiem un atlocītājiem. Teksta variācijas dziedot burdonu ir neizsmeļams daudzums. Ansamblis kopj un saglabā senās suitu tradīcijas kāzas, kristības, Jāņu svinēšanu, un citas. Viņi senās tradīciju prasmes lieliski izrādījuši ne vien Suitu novadā un Rīgā, bet arī Tallinā, Stokholmā, Lisabonā un Briselē. Dziedātāji ir piedalījušies triju latviešu filmu uzņemšanā (A. Freimaņa “Dzīvīte”, A. Slapiņa “Cerību lauki”, V. Kairiša ”Kāzas”), kā arī piedalījušies visos starptautiskajos “Burdona” un “Baltica” festivālos.
Mičošana
Viens no spilgtākajiem un savdabīgākajiem Gudenieku suitu uzvedumiem ir saistīts ar mičošanas tradīciju. Rituāla ietvaros jaunajai sievai tiek noņemts vainags, uzsiets sievas auts, viņa tiek uzņemta sievu pulkā. Notikuma gaitā redzamas visas krāšņās suitu apģērbu detaļas. Burdona dziedājumi pavada katru darbību, tādējādi demonstrējot ievērojamu teksta variāciju daudzveidību. Rituāla noslēgumā iepriekšējais jaunais pāris tiek savests kopā, tādējādi apliecinot sievas un vīra statusu.
Folkloras kopa “URGAS”
Mūsu mājvieta ir Koknese, bet ceļi uz Koknesi satek no dažādām vietām: Aizkraukles, Iršiem, Bormaņiem, Stukmaņiem. Kopā esam 23. Ikdienā mazāk, jo katram savi darbi, pienākumi un prioritātes. Lielos un svarīgos notikumos gan esam visi! Krustabu rituālos parasti esam 4 cilvēki. Mārtošanā – 5. Kad jāsvin citi godi vai gadskārtas svētki, tad gan vairāk!
Bieži mūs var redzēt Radošās mājas aktivitātēs, kad Koknesē uzņemam viesus. Tālākus vai tuvākus… katrs ciemiņš ir ļoti gaidīts! Ierādām, kā cept kliju pīrāgus, tīt saulītes vai puzurus gatavot, pīt un vīt… mums ir gan amatnieki, gan muzikanti, dancojam un dziedam!
Dziedam par sauli un mēnesi, par visiem gadskārtu svētkiem, ģimeņu godiem un daudziem citiem notikumiem – vispirms savas tuvākās apkārtnes dziesmas, bet arī no tālākiem novadiem. Spēlējam kokles, stabules, bungas, akordeonu un daudz ko citu, kas skan.
Urgas vienmēr straumē!
Un tā jau kopš 2005.gada!
Jānis Kušķis
Vīru kopas “Vilki” dibinātājs un dalībnieks, senlatviešu dzīves ziņas pētnieks, cilvēka mūža godu vadītājs.
Vents Sīls
https://science.rsu.lv/en/persons/vents-s%C4%ABlis-3
https://izaugt.lv/vents-silis/
https://www.facebook.com/profile.php?id=100012519877351&locale=lv_LV
Vents Sīlis ir Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors (Mag. phil., Dr.sc.soc.) filosofs, sociologs un publicists. Latvijas Centrālās medicīnas ētikas komitejas vadītājs. Krājumu “Filosofiskā antropoloģija (I)” (2015) un “Filosofiskā antropoloģija (II)” (2018) autors un redaktors. Vada seminārus un diskusijas par tādām tēmām kā mūsdienu garīgums, iniciācija, attiecības un seksualitāte, apzinātais un neapzinātais dzimumlomās, personības arhetipi, nāve u.c. Vents ir Rīgas Vīru grupas dalībnieks un kustības atbalstītājs.
